Īss vēstures izklāsts
2018. gada 25. maijā Datu aizsardzības direktīvu (95/46/EK) nomainīja Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Līdz tam datu aizsardzības jautājumus ES reglamentēja 28 dažādu valstu tiesību akti, īstenojot Datu aizsardzības direktīvu.
Taču interneta lietošana kopš 1995. gada ir neizmērojami augusi, un ir būtiski mainījies arī veids, kādā tiek izmantoti, vākti un uzglabāti dati.
Dati ir visur
Tāpēc Datu aizsardzības direktīvas pārskatīšana bija lielā mērā aizkavējusies. Šoreiz direktīvas vietā ES izvēlējās regulu. Tas nozīmē, ka VDAR – kā vienota datu aizsardzības regula – ir tiešā veidā piemērojama visās ES dalībvalstīs, harmonizējot nacionālos datu aizsardzības tiesību aktus visā ES.
Lai gan daudzi uzņēmumi VDAR prasību ievērošanu joprojām lielākoties uzskata par administratīvo slogu, situācijai ir arī otra puse: tā paver jaunas uzņēmējdarbības iespējas un rada vērtību nākotnes digitālajā ekonomikā.
-
Atgūt kontroli ir galvenais VDAR uzdevums, lai visiem ES pilsoņiem atjaunotu iespēju kontrolēt savus personas datus. Tādējādi uzlabojot vispārējo uzticību un drošību.
-
VDAR digitālajā laikmetā – regulas standartizācija ES vienkāršo uzraudzības vidi starptautiskiem uzņēmumiem, kā rezultātā VDAR veicina starptautisko datu plūsmu.
-
Godīga konkurence – nosakot vienādu noteikumu kopumu gan ES, gan ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, VDAR pieliek punktu konkurences traucējumiem.
.png)
Svarīgākie jauninājumi, kas ir ieviesti ar VDAR:
-
paplašināta teritoriālā darbības joma;
-
jauni pamatprincipi;
-
jauni pienākumi – arī apstrādātājiem;
-
jaunas tiesības datu subjektiem;
-
noteikumi par bērnu piekrišanu;
-
augsti sodi – līdz 20 milj. vai 4 % no kopējā apgrozījuma pasaulē.